2019. gada 26. marts
Pavasaris sagaidīts!:)
Tā bija jauka Pavasara saulgriežu meditācija dabā vai pareizāk - Skaņākalna dabas parkā. Diena (21. marts) gan pelēka un neizdevās ieraudzīt saulīti parādāmies, bet gājiens līdz Skaņajam kalnam bija pasakains. Protams, dažus mirkļus iemūžināju fotogrāfijās, bet daudz vairāk vienkārši izbaudīju. Pašūpojos pat divreiz - ceļa sākumā un pie Skaņākalna... :) Tad nu odi droši vien šogad nekodīs!;) Arī simbolisku uguntiņu iededzu (sveci)... Jā, atcerējos tos saulgriežus, ko svinējām kopā ar domubiedriem.... Šoreiz biju viena. Neaicināju... Nesagaidīju izteiktu vēlēšanos pabūt kopā... Lai gan - viena jau nebiju - man visapkārt koki, putni, zvēri, citas būtnes, redzamas un neredzamas...
Jauns cikls atkal sācies!
Sniegs gan nokūst un tā vien gribas jau kaut ko dārzā padarīt, kad atkal pēkšņi sasnieg atkal... Arī vēji reizēm pūš diezgan stipri. Mežā daudz koki nolauzti. Šorīt atkal sniga, bet dienā nokusa. Kāda būs rītdiena?...:)
Pārlasīju Vizmas Belševicas triloģiju "Bille". Daudz pārdomu...
Sāku domāt par aprīļa SIRDSPRIEKA numuriņu... Ļoti gaidīju kādu vēstulīti, jo šķita, ka lasītāju interese pieaugusi...
Es pateicos par visu, kas ar mani notiek!