2019. gada 17. maijs
Maijs jau pāri pusei... Tik ātri!...
Kaut kā nu nemaz nerakstās man, lai gan domas rosās aktīvi, taču fiziski jūtos ne visai labi. Ārstus neapmeklēju, zāles nelietoju, tādēļ process droši vien ieilgst. Ar mani jau tā ir, ka VISS notiek lēnām un pamatīgi, lai gan bieži esmu bijusi pārāk nepacietīga un mēģinājusi sasteigt to, kas nav sasteidzams...
Jā, pienāk informācija par enerģiju maiņām un, iespējams, tas arī vainojams pie manas sliktās pašsajūtas, jo simptomi sakrīt...
Lai aiziet tas, kam jāaiziet! Lai atnāk tas, kam jāatnāk!
Izlasīju mākslinieces Māras Rikmanes grāmatu/ dienasgrāmatu, kas man atkal lika padomāt un atcerēties daudzas lietas, tostarp arī LAISMAS pirmsākumus, kad daudz ko izmantoju no žurnāla "Mistērija"', ko veidoja Lilita Postaža. Izrādās - arī Māra Rikmane darbojusies Baltajā aplī... Un viņa raksta, ka esot Mežāze., tāpat, kā es, tādēļ jau daudz kopēja atradu...
Vēl lasu pēdējās lapaspuses no grāmatas par mūziķi Jāni Lūsēnu. Atkal kārtējo reizi sapratu, cik maz zinu par mūzikas dzīvi, tāpat kā lasot grāmatu par Mārtiņu Freimani... Secināju, ka pārsvarā, klausoties dziesmu, vairāk pievēršu uzmanību vārdiem un to autoriem, nekā mūzikas autoram... Koncertus jau maz esmu apmeklējusi un mani ļoti traucē skaļums, kas neļauj saklausīt vārdus. Labi, ka ir iespēja internetā paklausīties vai paskatīties to, ko vēlos, noregulējot sev vēlamo skaņu un izvēloties, kad ir radies attiecīgais noskaņojums.
Es pateicos par visu, kas ar mani notiek!