2019. gada 19. septembris
Rīts ausa skaidrs un dzestrs ar pirmo šī rudens salnu... Nebiju kādu laiciņu apciemojusi savas iemīļotās Spēka vietiņas, tādēļ šorīt tomēr izlēmu kādu brītiņu pabūt Salacas krastos... Protams, kā parasti tādos rītos, nevienu nesastapu un varēju pilnībā izbaudīt Rudens tuvumu. Arī sevis attīrīšanos... Nesen mazliet apslimu un laikam jau vēl viss nebija sakārtojies, tādēļ jo svētīgāks bija šī rīta gājums...
Katram ir savas iemīļotās Spēka vietas. Man tās ir tepat tuvumā, kur varu aiziet jebkurā brīdī un sadziedēt sevi. Esmu tik laimīga, ka varu dzīvot tik enerģētiski spēcīgā vidē. Priecājos, ka arī citi sajūt šīs enerģijas. Par to pārliecinājos, kad noklausījos Tijas vebināru...
Daudz lasu un ieklausos Intas paustajās atziņās, ieteikumos, paskaidrojumos... Cik līdzīgs bijis mūsu Ceļš! Vienīgi viņai ir cits Uzdevums...
Klausos ne tikai Miera mākslas Matīsa video, bet arī Intas ieteikto Aleksandru Menšikovu, kurš šajās dienās pavisam drīz viesosies arī Rīgā. Man šķiet, ka viņi abi, tāpat kā Andris no Gaismas tīmekļa ir viena vecuma un katrs nāk ar Savu Gaismu. Tas ir tik interesanti!:)
Es pateicos par visu, kas ar mani notiek!